Vientuļās asaras

Asaras man līst pār vaigiem

Domas šaudās šurpu turpu.

Negribu vairs tevi redzēt,

Negribu vairs sadzirdēt.

Ak, ļaujiet man reiz vienai būt.

Prom no visa, bēdām posta.

Negribu vairs raudāt, kliegt

Bet tik vientulīgi ciest.

Ļaujiet man reiz vienai būt.

Savās asaru skavās karstās.

Kaut tās dedzina kvēlāk par liesmu

Tās tomēr vieglāk paciest

Kā iekšējās sāpes,

Klātbūtni tavu.

Ak, ļaujiet man reiz vienai būt

Ne, kam paļauties, ne ticēt.

Vien klusi sēdēt krēslas gaismā,

Vienai ar asarām karstām uz vaigiem.

/Kristapsone/

by Krista Kristiāna Kristapsone
by Krista Kristiāna Kristapsone
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s