Ikdienas steigas nomākta es sēžu un pavisam mierīgi veros savā dzidrajā atspulgā. Esmu atnākusi, lai satiktu sevi…

Saule grezni rotā jau krietni vasarīgās debesis un ar savu silto pieskārienu maigi glāsta manu vēl ļoti bālo, trauslo ādu. Vējš draiski spēlējas manos tumšajos, sejai kārtīgi pieglaustajos matos. Liekas, ka it visi man ir blakus, lai sniegtu savu atbalstu šajā nozīmīgajā dzīves brīdī. Aizmiedzu acis. Es sēžu, neuzdrošinos pakustināt ne pirksta galiņu, negribu pārtraukt šo burvības un miera pielieto mirkli. Valda patīkams klusums, ko izbaudu ar katru sava ķermeņa šūnu. Nemanu kā ir paskrējušas jau vairākas stundas, līdz es beidzot ieraugu sevi.

Lūk, tur jau es esmu! Bijīgi, galvu noliekusi, stāvu savā priekšā, ļaujot uzpeldēt ikkatrai savai slēptākajai domai, vēlmei un idejai. Brīnumaini. Jāsaka, tā neesmu es, kādu mani redz visa pārējā pasaule. Šobrīd manu seju vairs nerotā šķietami patiesais, nekur nezūdošais smaids, kurš ikdienā bija kalpojis par lielisku aizsegu negaidītām skumjām un dvēseles pārdzīvojumiem, kurus nevēlējos atklāt citiem. Tagad mana maska ir izzudusi. Es esmu kaila un ievainojama, pārdomātais, nesatricināmais tēls vairs nav manāms, tā vietā izlaužas nedaudz drūms skats un pāris mirdzošu asaru. Nē, es neesmu bēdīga, tieši otrādi. Es esmu brīva. Varu būt es. Mani vairs nesaista sabiedrības uzliktiem pienākumi, normas. Man vairs nav jābūt stiprai un vienmēr pareiza, jo esmu viena. Nav pasaules raižu un ikdienišķās rūpes, es vairs neesmu “lielā māsa”, “grupas vadītāja” vai “atbildīgā”. Esmu vienkārši es pati. Man vairs nav neviena cita loma, tās visas ir prom, palikušas mājās, skolā…Tā es sēžu vēl vairākas stundas, ne acu pamirkšķinot, un vēroju sevi. Šīs mierīgās un klusās sekundes mani atspirdzina. Patiesi atspirdzina. Košais attēls sāk izzust… klusi pār manām lūpām izskan šie vārdi. Tas bija tikai sapnis. Sapnis. Ievelku plaušās nakts vēso gaisu un vēlreiz atsaucu atmiņā tikko redzēto. Es beidzot satiku sevi, savu otro- radošo, nedaudz dīvaino un citādi domājošo pusi.

Tā bija iespēja dziļāk ievilkt elpu.

/Kristapsone/

by Krista Kristiāna Kristapsone
by Krista Kristiāna Kristapsone
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s