Šodien cita veida raksts-manis veidots foto stāsts, kas cerams liks jums nedaudz citādāk paskatīties uz Dobeli un pamanīt iepriekš neredzēto.DSCN1173

Mūsu acis mēdz saukt par dvēseles spoguļiem un ne velti. Vien paskatoties sava drauga, draudzenes, mammas, skolotājas vai vienkārši pretimnākoša garāmgājēja acīs, varam ieraudzīt daļu no  otra pasaules. Kaut ko tik personisku un visiem pieejamu reizē. Pēc skatiena un nedaudzajām smieklu krunciņām, kas laikam ejot iespiedušās sejā,  varam diezgan daudz pateikt par cilvēka dzīves gājumu… Bet kā ir ar logiem? Vai tie nevar mums parādīt ēkas vēsturi jeb dzīves gājumu? Domāju, ka var- logi ir celtņu dvēseles spogulis. Tāpēc arī šodien nedaudz vairāk par Dobeles logiem. Foto-stāsts.DSCN1171

Par logiem, kam lielākā daļa dobelnieku ikdienas steigā paiet garām nemaz tos neievērojot,logiem, kurus kāds ir aizmirsis, logiem- kuriem katram ir savs stāsts.  Jā, staigājot pa Dobeles ielām ar fotoaparātu rokās sajutos citādi, bet ne jau sliktā nozīmē, man vienkārši bija atvērušās acis, es pamanīju visu, ko it kā 16 gadu laikā  nemaz nebiju ievērojusi, es ieraudzīju skaistumu vienkāršajā. To skaistumu par kuru runā daudzi, liekot mums atvērt acis un ieraudzīt brīnumainos ikdienas sīkumus, arī es par to runāju, bet vai līdz šim to pati biju ieraudzījusi? Ar nožēlu jāatzīst, ka nē, bet tomēr šodien sakās jauna lapaspuse.

DSCN1179Ieraugu pavisam vecu, nolupušu logu, gribu novērsties, taču nespēju. Laikam kaut kas tajā mani bija piesaistījis. Neticami. Pieeju tuvāk-tas ir skaistums, nozibsnī kamera. Viss, šo esmu iemūžinājusi, bet kāds bija tā stāsts. Aplūkoju apkārtni, šeit droši vien nekad neietu tik tuvu, jo no tādām esam sākuši izvairīties, bet ne šoreiz. Kā kaut ko tādu var atstāt bez ievērības? Nezinu, nav vārdu… „Kā diez tu izskatījies jaunībā? Vai tavas palodzes rotāja krāšņi puķupodi ar nokarenām vasaras puķēm, vai  redzēji daudz?”, es domās runāju ar logu. Nodomāju kāda gan dzīvība reiz bija pie šī loga- mūzikas skaņām piepildīti svētki, vientuļas nopūtas, vai sirsnīgi mājieni kaimiņam?Kā šeit bija agrāk, cik skaisti! Bet nu tas laiks ir pagājis. Grezno aizskaru vietā vien attāli zirnekļtīkli, no palodzes palikušas vien drupas, bet korpus pamatīgi sašķiebies.DSCN1163

Tas noteikti samazina mājas vērtību, bet vai tiešām? Ja paskatās vēlreiz šie logi ir graciozi,cienījami, kā mēs mēdzam teikt par vecākiem cilvēkiem-ar dzīvēs pieredzi. Katrs nodrupušais apmetuma gabaliņš, izbalējusī krāsa vai kokā ieskrāpētais vārds ko nozīmē, tas bija kāds notikums, kas šobrīd kā vecums iezīmējies logos. Tas ir jānovērtē… Tā gremdējoties domās paiet ilgs laiks līdz atskārstu, ka esmu aizgājusi par tālu. Apstājos un dodos mājup.

DSCN1180Jāatzīst, ka mājupceļš nekad nav bijis tik, tik vēsturisks. Katrā ziņā katram logam ir kāds stāsts, kas to padara īpašu un laika zobs to nevar sabojāt. Logi pastāsta daudz, bet īpaši senie logi, kas katrs ir atšķirīgs. Nedaudz šķībie, greizie un nepareizie- tie ir tie skaistākie, ne ideālie, ko mēdzam saukt par savējiem…

 

 

DSCN1172 (1)DSCN1196 (1).JPGDSCN1174Dobele, neskatoties uz visām nepilnībām, taču ir skaista!

/Kristapsone/

DSCN1130
by Krista Kristiāna Kristapsone
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s